tiem, kas lasa

Čau, tiem, kas šo lasa ;)
Tā kā es neko nesaprotu saistībā ar tehnoloģijām un Iphone man arī nava, vai whatever kāds smartphone, tad es nezinu, kas šito vispar lasa. Un kā reiz, atvadoties no Pauniņas trešdien, uzzināju brīnumainā kārtā, ka viņa ši ir lasījusi. Un man bija pārsteigums!

Bet tad es izdomāju, ka varbūt es galīgi garlaicīgi rakstu, jo neviens te neko nekomentē. Un beidzu rakstīt. Un te es apstājos un sāku domā, a kāpēc es vispār izveidoju Laimes pļavu?
Ja paskatās pirmo ierakstu, tad var redzēt, ja tur ir rakstīts par pārmaiņām. Tad saprotams, kā vienmēr - biju iesākusi savu jauno plānu, un gribēju katru reizi kaut ko piefiksēt, lai atvieglotu atmiņu un pēc tam elektroniskajā dienasgrāmatā ieskatītos, kā tad man gāja, un kādas tad ir izmaiņas. Bet protams - personīgā disciplīna nav mana stiprā puse un tas plāns feiloja.
Pēc tam es rakstīju vienkārši novērojumus par sevi. Bet tā kā man sajūtu plaknē par sevi nepatīk runāt, tad ieraksti bija īsti. Bet nu jums jau droši vien tā vieglāk rakstīt.

Bet beigās es izdomāju, ka: tā kā man nekad jūs (virtuālus un nevirtuālus draugus) nav laika satikt, un ja ir tad baigi īsi, tad es izdomāju, ka šad tad jums pastāstīšu, kā man iet. Twiterī to negribu rakstīt, jo tur ir pārāk daudz cilvēki. un man pēdējā laikā arvien vairāk ir iestājies tāds spītīgs princips, ka jā - es esmu tāda, kād esmu, un es gribu to, ko gribu. un ja es to nedabonu, tad es neesmu priecīga. un arī tad, ja man kāds ir pastāstījis, ka es to nevaru gribēt, jo nevaru dabūt, tad es tik un tā gribu un nejūtos priecīga, ja nedabonu.

ps. žēl cilvēkus, kas šito lasa. kāpēc? tāpēc, ka es nemāku strukturēti rakstīt par sevi :D